14 jūlijs, 2010

Apkārt Latvijai (man ir sarkans mocīts baigi foršs)

Klāt vasaras atvaļinājums un piedzīvojumu kāre. Tad nu paņēmu mocīti uz pēc iespējas tuvāk robežai (pa asfaltbetona segumu) devos iezīmēt dzimtenes perimetru. Pa grants ceļiem sanāca tikai ap 120 km, pārējais no ~1600km bij pa asfaltu. Tam droši var pieskaitīt 12 km ko es nostūmos, kad beidzās bendzīns pirms Dagadas (tapēc arī 1. un 2. naktsvieta ir tik tuvu viena otrai). Mocīts izturēja godam - nekas nesaplīsa, vienīgi ķēdes spriegotājs neizturēja, kad mēģināju iekarot Lielo liepu kalnu  (289m), bet tas neskaitās pie saplīšanas, drīzāk salaužšanas. Eļļainas rokas, + ~ 40 min. un vis sataisīts. Iespējams, varbūt biju iebraucis Krievijā, kad meklēju "Sdraudzības kurgānu" - tas tāds paugurs ar ozolu virsū, kas atrodas uz Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu krustpunktā. Es vienkārši viņam pabraucu garām, kad jau atrados aizliegtā zonā. Tad vēlāk pavisam notikti biju Igaunijā, no Apes līdz Vagai/Valkai, jo tur bij labāks ceļš. Vēlāk man pateica, ka Igauņiem patīk likt sodus par pases nebūšanu līdzi-man paveicās. Un pēdējais posms pārsimts km gar jūru un ierastais Liepāja-Jelgava ceļš. Īsumā viss.

2 komentāri:

Mr. Serge teica...

Labais.
Pa kuru laiku tu to vispār paguvi izdarīt?

m.k teica...

vaļinājums man bij.
nākamā nedēļā pēc vecrīgas ķemēšanas